Ozons un ozonēšana
Ozons rodas no gaisā esošā skābekļa elektriskas izlādes procesā. Ozons ir nestabils ķīmisks savienojums, kas salīdzinoši īsā laikā sadalās par molekulāru skābekli un brīvu skābekļa atomu. Atomārā skābekļa augstā oksidācijas spēja nodrošina tā augsto dezinficējošo līmeni un dezodorējošās īpašības. Tieši šis būtiskais faktors noteica ozona plašo pielietojumu dezinfekcijai, iznīcinot baktērijas un vīrusus.
Ozonējot gaisu telpā, ozons veidojas gaisam izejot caur elektrisku izlādi, kas tiek ģenerēta speciālā iekārtā – ozonatorā. Gaisa straume to izplata telpā un, pateicoties gaisa cirkulācijai, nav tādas vietas, kur ozons nepiekļūtu.
Atomārais skābeklis, sabrūkot ozonam, pilnībā iznīcina visas baktērijas, vīrusus un pelējumus kā gaisā, tā uz visām virsmām telpā un arī uz visām produktu virsmām. Atomārais skābeklis neitralizē visas smakas (produktu smakas, smakas, kas rodas sabrūkot olbaltumvielām, degšanas produktu smakas, naftas produktu smakas u.c.).
Pateicoties augstāk minētajām īpašībām, ozons arvien plašāk tiek izmantots visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs. Pārtikas un pārstrādes rūpniecībā saldējamo kameru apstrādei, desu nogatavināšanas kamerās, refrižeratoros, cauruļvados, taras apstrādei u.t.t. Lopkopībā fermu dezinfekcijai pie zemām temperatūrām, noliktavu un barības glabātuvju dezinfekcijai. Lauksaimniecības produktu apstrādes rūpniecībā, lai apstrādātu ražošanas un noliktavu telpas.
Īpaši izceļamās ozonēšanas priekšrocības ir iekārtas vienkāršība, minimālas prasības apkalpošanai, mazs elektroenerģijas patēriņš un galvenais – nerodas kaitīgi blakusprodukti, kas radītu papildus problēmas apkārtējai videi un cilvēkiem. Vēlreiz jāuzsver, ka ozonēšanas procesā sākuma un gala produkts ir tikai un vienīgi apkārtējais gaiss.
Papildus jāatzīmē, ka gaisa ozonēšana ir daudz efektīvāka un ekonomiskāka, salīdzinot to ar līdz šim izplatītājām ultravioletajām lampām. Tabulā apkopoti ozonēšanas pozitīvie ieguvumi.
| Ozonēšana | Ozonēšana UV apstarošana |
|
(+) Atomārais skābeklis iedarbojas uz visām virsmām, kur vien var piekļūt gaiss (aiz un zem ražošanas iekārtām, zem galdiem, paletēm u.t.t. |
(-) UV apstarojumam ir tieša iedarbība un uz mikroorganismiem tas efektīvi iedarbojas tikai tieša starojuma iedarbības zonā ar noteiktu iedarbības intensitāti un apstrādes ilgumu. |
|
(+) Ozonēšanas efektivitāte pieaug, pazeminoties apkārtējai temperatūrai. |
(-) Zema spiediena UV lampas ir visefektīvākās +400 C temperatūrā. Telpās ar zemāku temperatūru lampu efektivitāte strauji krītas un 200 C temperatūrāUV lampu efekts ir tikai 50% no maksimālas jaudas. |
|
(+) Ozonatorā ir iespējams ieprogrammēt nepieciešamo ozona koncentrāciju un apstrādes intensitāti. |
(-) UV lampai ir jābūt nepārtraukti ieslēgtai un tās darbības intensitāte nav regulējama. |
Tādējādi uzskatāmi redzams, ka UV lampām nav nekādu principiālu priekšrocību, salīdzinot ar ozonatoru. Tieši pretēji! Neskatoties uz lielākām investīcijām ozonatora iegādei, tās ātri atmaksājas ekspluatācijā, jo, piemēram, 500 m3 lielassaldējamās kameras dezinfekcijai ir nepieciešams viens ozonators, kas ieslēgts uz 3 stundām, patērējot 0,18 W.
Tādas pašas saldējamās kameras efektīvai dezinfekcijai ir nepieciešamas 6 UV lampas un, lai sasniegtu analoģisku ozonatora jaudu un ekspozīciju, ir nepieciešamas ne mazāk kā 9 darba stundas. Elektroenerģijas patēriņš ir 3,24 kW.